Viedos līgumus pirmo reizi aprakstīja Niks Sabo (Nick Szabo), datorzinātnieks un kriptogrāfs, 1996. gadā. Vairāku gadu laikā Sabo pārskatīja ideju un veica vairākas publikācijas, kurās viņš aprakstīja ar līgumtiesībām saistītas uzņēmējdarbības prakses izveides koncepciju, izstrādājot elektroniskos komercijas protokolus starp svešiniekiem internetā.

Tomēr viedo līgumu īstenošana nenotika līdz 2009. gadam, kad kopā ar blokķēdes tehnoloģiju parādījās pirmā kriptovalūta bitcoin, kas beidzot nodrošināja piemērotu vidi viedajiem līgumiem. Interesanti, ka Niks Sabo 1998. gadā izveidoja decentralizētu digitālās valūtas „Bit Gold” mehānismu. Tas nekad netika īstenots, bet tam jau bija daudz pielietojumu, ko bitcoin lielīja apmēram 10 gadus vēlāk.

Mūsdienās viedie līgumi galvenokārt ir saistīti ar kriptovalūtām. Turklāt ir godīgi teikt, ka viens nevarētu pastāvēt bez otra, un pretēji, jo decentralizētie kriptovalūtas protokoli būtībā ir viedie līgumi ar decentralizētu drošību un šifrēšanu. Tie tiek plaši izmantoti lielākajā daļā pašlaik esošo kriptovalūtas tīklu un ir pamanāmākā un viena no visatpazīstamākajām Ethereum iezīmēm.

_{Cointelegraph. 2020. What Are Smart Contracts? Guide For Beginners. [online] Available at: <https://cointelegraph.com/ethereum-for-beginners/what-are-smart-contracts-guide-for-beginners> [Accessed 26 November 2020].}